Mērsraga pagasts

Mērsraga pagasts atrodas Latvijas ziemeļrietumos Kurzemes reģionā, tieši Rīgas jūras līča piekrastē. Teritorija robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laucienes un Ķūļciema pagastiem, kā arī ar Tukuma novadu.

Pagasts tika izveidots 1918. gadā no Engures Mežaizsardzības pagasta.

No 2010. līdz 2021. gadam pastāvēja kā atsevišķs Mērsraga novads, bet tad tika iekļauts Talsu novadā.

Iedzīvotāji un teritorijas raksturojums

Pēc 2021. gada statistikas Mērsraga centrā (ciemā un pagastā) dzīvoja aptuveni 1 200–1 400 iedzīvotāji. Pagasta centrālā apdzīvotības vieta ir Mērsrags, papildus atrodas vietējās ciematu apdzīvotības tādas kā Alksnājciems, Ķipatciems un Upesgrīva.

Ekonomika un uzņēmējdarbība

Mērsraga pagastā ilggadēji dominē zvejniecība un zivju pārstrāde, kā arī mežsaimniecība un ostas tranzītpakalpojumi. Atsevišķi uzņēmumi darbojas arī kokapstrādē un preču tirdzniecībā.

Mērsraga osta un zivju pārstrādes rūpnīcas joprojām nodrošina reģiona ekonomisko kodolu.

Dabas un ainavas vērtības

Rīgas jūras līča piekraste un Mērsraga rāgais: 18 ha lielais, oļainais rags ir otra lielākā šāda tipa iezīme Latvijā, ar pazīstamiem ģeoloģiskiem objektiem – Velna akmens un Velna pēda, Svētmeitas akmens.

Pludmale un bāka: gar piekrasti izstiepjas smilšu pludmale, papildināta ar 2018. gadā izbūvētu koka laipu pie bākas (Bākas iela 60).

Engures ezers: daļa ezera teritorijas atrodas pagastā, kalpojot par svarīgu īslaicīgā migrējošo putnu pieturas vietu.

Tūrisma un kultūras objekti

Mērsraga bāka: metāla tornis ar sarkano apmali, celts 1875. gadā (atjaunots 1922. gadā), ar 15 jūdžu redzamības rādiusu.

Mērsraga privāt-muzejs: muzeja ekspozīcija ēkā no 1872. gada, kas vizualizē pagasta saimniecisko un sociālo dzīvi 20. gadsimta sākumā.

Putnu vērošanas tornis: atrodas Engures ezera piekrastē, piejūras pļavās, kā arī netālu no bākas, kas nodrošina lielisku dabas tūrisma pieredzi.

Aktivizēta tūrisma infrastruktūra: tūristiem pieejamas putnu vērošanas takas, pludmales pastaigu maršruti un Segway tūrēs izmantojamas "sBalance" pārvietošanās iespējas.

Pagasta vēsture īsumā

Pirmās ziņas par Mērsragu meklējamas 15. gadsimtā kā lībiešu/kuršu zvejnieku ciemam. 19. gs. tas attīstījās zvejniecības, ostas ierīkošanas un baļķu eksporta virzienā.

1842.–43. gadā izrakta Engure–jūra kanāls un 1927. gadā izbūvēta osta, kas savienoja ciemu ar plašākām tirdzniecības iespējām.

Infrastruktūra un publiskie pakalpojumi

Pagastā darbojas pašvaldības pārvalde (Lielā iela 35), sociālais dienests (Lielā 53) un klientu apkalpošanas centrs (Zvejnieku iela 2).