Dalīties
Par Mērsragu
Mērsraga pagasts atrodas Latvijas ziemeļrietumos Kurzemes reģionā, tieši Rīgas jūras līča piekrastē. Teritorija robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laucienes un Ķūļciema pagastiem, kā arī ar Tukuma novadu.
Pagasts tika izveidots 1918. gadā no Engures Mežaizsardzības pagasta.
No 2010. līdz 2021. gadam pastāvēja kā atsevišķs Mērsraga novads, bet tad tika iekļauts Talsu novadā.
Iedzīvotāji un teritorijas raksturojums
Pēc 2021. gada statistikas Mērsraga centrā (ciemā un pagastā) dzīvoja aptuveni 1 200–1 400 iedzīvotāji. Pagasta centrālā apdzīvotības vieta ir Mērsrags, papildus atrodas vietējās ciematu apdzīvotības tādas kā Alksnājciems, Ķipatciems un Upesgrīva.
Ekonomika un uzņēmējdarbība
Mērsraga pagastā ilggadēji dominē zvejniecība un zivju pārstrāde, kā arī mežsaimniecība un ostas tranzītpakalpojumi. Atsevišķi uzņēmumi darbojas arī kokapstrādē un preču tirdzniecībā.
Mērsraga osta un zivju pārstrādes rūpnīcas joprojām nodrošina reģiona ekonomisko kodolu.
Dabas un ainavas vērtības
Rīgas jūras līča piekraste un Mērsraga rāgais: 18 ha lielais, oļainais rags ir otra lielākā šāda tipa iezīme Latvijā, ar pazīstamiem ģeoloģiskiem objektiem – Velna akmens un Velna pēda, Svētmeitas akmens.
Pludmale un bāka: gar piekrasti izstiepjas smilšu pludmale, papildināta ar 2018. gadā izbūvētu koka laipu pie bākas (Bākas iela 60).
Engures ezers: daļa ezera teritorijas atrodas pagastā, kalpojot par svarīgu īslaicīgā migrējošo putnu pieturas vietu.
Tūrisma un kultūras objekti
1. Svētmeitas akmens. 2,3 m augsts un 17,5 m apkārtmērā liels dižakmens, kas kalpojis kā sena kulta vieta. Ar to saistīti nostāsti par vērpjošu svētmeitu un netālu bijušo jūras laupītāja Markgrāfa pili.
GPS 57.357700, 23.066057
2. Mērsraga bāka. Celta 1875. gadā un tautā dēvēta par "francūzieti", jo tās kniedētā dzelzs konstrukcija izgatavota Francijā. Bākas uguns augstums ir 21,3 m.
Bāka pieejama apskatei no 1.aprīļa līdz 31. oktobrim.
Mērsraga Tūrisma informācijas centra pakalpojuma maksa:
Pieaugušajiem - 3,00 EUR
Senioriem (65+) un personām ar īpašām vajadzībām - 1.50 EUR
Bērniem līdz 7 gadu vecumam – bez maksas
Pakalpojuma pieejamība:
P. - slēgts
O.- C. 8.00 - 16.30
Pk. 8.00 - 15.30
S. 10.00 -15.30
Sv. - slēgts
Pieteikšanās:
+371 25689070
Bākas iela 56B, Mērsrags
GPS 57.365949, 23.119762
3. Mērsraga bākas labiekārtotā pludmale
Mērsrags GPS 57.366468, 23.119786
4. Mērsraga zemes rags un Velna akmens. Latvijas otrs lielākais zemesrags ar 18 ha platību un vairākus kilometrus garu šauru pludmali. Aptuveni 50 m no krasta atrodas Velna akmens ar iedobi sānos, ko tautā dēvē par Velna pēdu.
Bākas iela 56B, Mērsrags, GPS 57.366855, 23.121639
5. Sienas gleznojums „Dzimtais krasts”. Darbs veltīts vietējiem zvejniekiem un jūrniekiem, godinot viņu darbu un ciešo saikni ar jūru. Gleznojums tapis uz vēsturiskajiem PSRS laika mūriem, kur kādreiz atradās padomju robežsargu prožektors jūras izgaismošanai. Autors – mākslinieks Reinis Rubenis. Teksta autors – rakstnieks un dramaturgs Guntars Ceravs. Vietējās kopienas iniciatīva, 2026. Mērsrags,
GPS 57.366514, 23.120795.
6. Mērsraga Ziedošās kāpas. Kopienas veidots, labiekārtots dabas objekts pie bākas, kur iedzīvotāji talkā kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi tika iestādīti 450 kāpu augsnei piemēroti augi. Tā ir estētiska pastaigu vieta piekrastes floras aizsardzībai un atjaunošanai.
Bākas iela 56, Mērsrags, GPS 57.36594, 23.12356
7. Skatu torņi Mērsragā. 9 metrus augstie skatu torņi pie Mērsraga bākas, piejūras pļavā un pie Engures ezera, ir lieliska vieta, kur vērot saulrietus un saullēktus, kā arī visdažādākās putnu sugas pavasaros un rudeņos.
Bākas iela 56B, Ezera iela 49 un Lielā iela 126
8. Mērsraga Evanģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā. Baznīcā atrodas vairāki valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi (altārglezna “Kristus ar bērnu”, 1793.g., ērģeles, 19gs.II puse, lustra, u.c.).
Bākas iela 9, Mērsrags, +371 29135789
9. Muzejs “Saieta nams”. 1811. gadā celtā ēka ir senākā saglabājusies dzīvojamā māja Mērsragā. Privātajā muzejā apskatāma plaša īpašumu zīmju kolekcija, senie zvejnieku darbarīki un sadzīves priekšmeti.
Rožu iela 16, Mērsrags,Tālr. +371 63235995, GPS 57.347479, 23.121332
10. Brīvdabas estrāde „Jēgerleja” ir Mērsraga galvenā brīvdabas atpūtas un pasākumu vieta, kas celta 2008. gadā. Vietas stāsts saistās ar vēsturisko Dzirnavkalnu un kādreizējām dzirnavām, kas tika iznīcinātas Pirmajā pasaules karā. Estrāde ik gadu pulcē iedzīvotājus un viesus svētkos un kultūras pasākumos.
Lielā iela 126, Mērsrags, GPS 57.3437, 23.1200.
11. Mērsraga baptistu baznīca celta no 1934. līdz 1936. gadam pēc arhitekta A. Spīguļa projekta ar ASV latviešu draudžu atbalstu.
Priežu iela 1, Mērsrags, 371 29197761, GPS 57.342573, 23.115324.
12. Glika ozols iestādīts 2022. gadā pie Mērsraga vidusskolas, atzīmējot Reformācijas 500. gadadienu un LELB simtgadi. Kociņš izaudzēts no Alūksnes ozolu zīlēm, ko pirms vairāk nekā 300 gadiem stādīja Bībeles tulkotājs Ernsts Gliks.
Skolas iela 8, Mērsrags, GPS 57.344149, 23.111184
13. Piemineklis “Oskars”. Simbols zvejniecības veiksmīgai izaugsmei un pārticībai. Uzstādīts padomju laikā, vēlāk pazudis un atgriezts ciematā, bet 2020. gadā pilnībā restaurēts.
Zvejnieku iela 2, Mērsrags, GPS 57.336536, 23.123318
14. Mērsraga kanāls un “Sensāciju taka”. Kanāls tika izrakts 1842.–1843. gadā ar mērķi pazemināt Engures ezera līmeni un iegūt lauksaimniecības zemi, taču šodien šis aptuveni 4 km garais ūdensceļš ir pārtapis par unikālu vides un tūrisma objektu. Mūsdienās gar kanāla malu izveidota pastaigu taka “Sensāciju taka”.
GPS 57.334801, 23.124035
15. Šūpojošais tiltiņš (trošu tilts). Mērsraga kanāla 1950. gados izbūvētais gājēju tilts ir viens no populārākajiem ciema objektiem un iecienīta "Instagram" foto vieta, kas piedāvā gan nelielu līdzsvara pārbaudījumu, gan ainavisku skatu uz ūdensceļu.
GPS: 57.328087, 23.108891
16. Mērsraga osta Kopš 1927. gada izveidotā Mērsraga osta ir nozīmīgs Rīgas jūras līča piekrastes punkts, kas jau gandrīz gadsimtu apvieno aktīvu zvejas un kravu kuģniecības darbību ar vēsturisko jūras mantojumu. GPS:
17. Mērsraga Ziemeļu mola būvniecība sākās 1926. gada rudenī. Akmeņus tā celtniecībai veda no Ķipatciema un Alksnājciema, bet lielākā daļa darbu tika veikta ziemā uz jūras ledus, kad vētras netraucēja būvniecībai. Mūsdienās 800 metrus garais Ziemeļu mols ir viens no Mērsraga atpazīstamākajiem simboliem un liecība par vietējo cilvēku uzņēmību un darbu gandrīz pirms gadsimta.
GPS 57.335590, 23.137086
18. Mazbānīša aleja Kādreizējā Pirmā pasaules kara šaursliežu dzelzceļa stiga šodien pārtapusi par 2,4 km garu dabas taku un gleznainu koku tuneli, kur vērojami Engures ezera dabas parkam raksturīgie augi – naktsvijoles, orhidejas un citi piekrastes retumi.
Takas sākums: Bānīša un Čiekuru ielas krustojumā, GPS: 57.336163, 23.102647.
19. „Ozolu 21” daiļdārzs ir skaista un harmoniska piemājas ainava, kas radīta dabas baudīšanai, mierpilnai atpūtai un iedvesmai. Īpašs dārza lepnums ir krāšņās hortenzijas, kas zied no jūlija vidus līdz rudenim. Ieeja par ziedojumiem. Apmeklējums no 1. jūnija līdz septembra beigām, iepriekš piesakoties.
Ozolu iela 21, Mērsrags, +371 29362449,+371 29536946, GPS: 57.336335, 23.116124
20. Vides objekts “Bāka”. 2023. gadā izveidota Mērsraga bākas miniatūra. Kopējais apkārtnes labiekārtojums stilizēts kā jūras ainava ar akmeņiem un viļņiem.
Lielā iela 25, Mērsrags, GPS 57.332988, 23.125228
21. Upesgrīvas Saieta nams. 1925. gadā celta vēsturiska ēka “Mazvalteri”, kas 2013. gadā rekonstruēta ar ES fondu atbalstu. Mūsdienās tā kalpo kā nozīmīgs kopienas centrs vietējām tikšanās reizēm un pasākumiem.
“Mazvalteri”, Upesgrīva, +371 25689070 GPS 57.387892, 23.007960
22. Vilsonu veranda. Aktiera Mārtiņa Vilsona mājās izveidota kultūras un garšas telpa lauku vidē. Verandā regulāri notiek dzejas izrādes un citi kultūras pasākumi apmeklētājiem. Iespējams pieteikt grupu izrādes apmeklējumus, vietu skaits verandā 20, pasākumos darbojas Garšu baudu bufete.
“Rūķi”, Upesgrīva +371 26383609, GPS 57.379173, 23.022730
23. Dabas parks “Engures ezers”. 1998. gadā izveidota aizsargājama teritorija ar ezeru, piekrastes pļavām, orhidejām un putnu novērošanas torni. Pļavās ganās meža zirgi un govis, piedāvājot izzinošas pastaigas.
Tukuma novads, Bērzciems, 57.258098, 23.135922
Pagasta vēsture īsumā
Pirmās ziņas par Mērsragu meklējamas 15. gadsimtā kā lībiešu/kuršu zvejnieku ciemam. 19. gs. tas attīstījās zvejniecības, ostas ierīkošanas un baļķu eksporta virzienā.
1842.–43. gadā izrakta Engure–jūra kanāls un 1927. gadā izbūvēta osta, kas savienoja ciemu ar plašākām tirdzniecības iespējām.
Infrastruktūra un publiskie pakalpojumi
Pagastā darbojas pašvaldības pārvalde (Lielā iela 35), sociālais dienests (Lielā 53) un klientu apkalpošanas centrs (Zvejnieku iela 2).